Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadības metodes un repertuāra politika ir izraisījušas plašu konfliktu kolektīvā, kas privātā un publiskā telpā radījis nopietnu spriedzi, liecina informācija, ko publiskojuši “labi informēti un uzticami avoti”, kā arī ziņu avots EuropeSays. Konflikts samilzis ap vairākiem savstarpēji saistītiem jautājumiem, tostarp regulāro prokrievisko repertuāra politiku un krievu kultūras reprezentāciju ārzemēs, kas izraisījusi interesi pat drošības dienestos.
Mākslinieciskā vadītāja politika un drošības dienestu interese
Saskaņā ar sagatavotajiem ziņojumiem, kora repertuāra izvēle ārzemju koncertos un ciešā saistība ar krievu kultūras reprezentāciju ir kļuvusi par galveno problēmu, kas pievērsusi valsts drošības iestāžu uzmanību. Kolektīva iekšienē izskanējuši pārmetumi par to, ka mākslinieciskais vadītājs gadiem ilgi īstenojis vienpersonisku vadības modeli, neļaujot citiem talantīgiem diriģentiem vai viesdiriģentiem veidot interesantas un daudzveidīgas programmas.
Tāpat darba ņēmēji pauduši neapmierinātību ar darba tiesību pārkāpumiem. Piemēram, sieviešu diskriminācija, slēdzot ar dziedātājām tikai pagaidu līgumus un tos gadu no gada pagarinot, ir radījusi nedrošības sajūtu koristu vidū. Papildus tam, kā norāda avoti, mākslinieciskais vadītājs nav ņēmis vērā konstruktīvu kritiku, tā vietā izmantojot ierastus manipulācijas paņēmienus un rīkojot “politinformatīvas sanāksmes”, kurās izteiktas sūdzības par it kā esošajiem “ārējiem ienaidniekiem un pašmāju nodevējiem”.
Administratīvā direktora Ošleja atkāpšanās un politiskās saites
Konflikta kulminācija noslēdzās ar kora administratīvā direktora Ošleja pēkšņu atlūgumu, kas iesniegts burtiski pāris minūtes pirms Kultūras ministrijas atlaišanas rīkojuma saņemšanas. Saskaņā ar pieejamo informāciju, Ošlejs ticis upurēts no mākslinieciskā vadītāja puses, lai noveltu vainu uz viņu par gadiem ilgušajām nepilnībām administrēšanā.
Kā atlīdzību par radītajām neērtībām Ošlejs, pēc avotu sniegtajām ziņām, saņēmis iekļaušanu Aināra Šlesera partijas (atbilstoši avota tekstā minētajai atsaucei uz Kulberga partiju) vēlēšanu listē.
Koristu pretestība un baumas par “radošo atvaļinājumu”
Kad drošības dienestu interese nedaudz pierimusi un administratīvās pārmaiņas, tostarp kora nonākšana LNSO paspārnē, sāka ierobežot ierasto vienpersonisko varu, koristi saņēmušies drosmi atklāti runāt par sistēmiskiem trūkumiem. Dalībnieki norādījuši uz vairākām problēmām, sākot no kormeistaru izvēles kritērijiem līdz pat personīgās higiēnas prasībām un darba plānošanas neprofesionalitāti.
Did You Know? Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem profesionālajiem koriem valstī, kura mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais šajā amatā bijis iecelts bez konkursa un vadījis kolektīvu ilgstošā laika posmā.
Kuluāros izskanējušas arī dažādas versijas par to, kas īsti stāv aiz Māra Sirmā nesenā “radošā atvaļinājuma”. Lai gan publiskajā telpā un sociālajos tīklos dažkārt tiek apspriestas baumas par jaunu vīru balsu jautājumiem, avoti norāda, ka šādas interpretācijas ir maz ticamas, jo līdzīgas diskusijas iepriekš saistītas ar citiem sabiedrībā pazīstamiem diriģentiem. Galvenais jautājums joprojām paliek par to, vai Valsts akadēmiskais koris “Latvija” spēs atgriezties pie valsts kora mākslas pamatvērtībām jauna un talantīga diriģenta vadībā.
Frequently Asked Questions (FAQ)
Kas ir Valsts akadēmiskais koris “Latvija”?
Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ir vadošais profesionālais koris valstī, kas regulāri piedalās gan pašmāju, gan starptautiskos projektos un koncertos.
Kāpēc izcēlies konflikts ap Māri Sirmo?
Konflikts radies vairāku iemeslu dēļ, tostarp regulāras prokrieviskas repertuāra politikas dēļ ārzemēs, kas piesaistījusi drošības dienestu uzmanību, kā arī iekšējo darba tiesību pārkāpumu un vienpersoniskas vadības metožu dēļ.
Kāda ir administratīvā direktora Ošleja loma šajā skandālā?
Bijušais administratīvais direktors Ošlejs atkāpās no amata brīdi pirms Kultūras ministrijas atlaišanas rīkojuma saņemšanas, kas, pēc avotu ziņām, bija mēģinājums noveltu visu vainu uz viņu par ilggadējām nepilnībām kora darbībā.
Iesaisties diskusijā: Ko tu domā par notikumiem Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”? Vai valsts finansētiem kolektīviem ir nepieciešamas stingrākas pārraudzības un repertuāra vadlīnijas? Atstāj savu komentāru zemāk un dalies ar šo rakstu sociālajos tīklos!
Related reading