72 stundas ir laiks, kad jāspēj izturēt pašam, jo valstij tajā laikā varētu būt lielāki un svarīgāki jautājumi risināmi, kurā iesaistīti visi glābšanas dienesti,
eksperts norādīja Latvijas Televīzijas diskusijā, lsm.lv reported Wednesday, November 4.
Krisis dienestu pārstāvji un eksperti dalījās ar ieteikumiem civilās aizsardzības uzlabošanai. Valsts cenšas pilnveidot sistēmu, taču izšķiroša loma ārkārtas situācijās ir katra iedzīvotāja personīgajai gatavībai. Diskusijā piedalījās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis un zemessargs Valts Ernštreits.
Trīs dienu rezerves un medikamenti mājās
Iedzīvotājiem jāsagatavo 72 stundu soma ar resursiem, lai trīs diennaktis iztiktu bez palīdzības. NMPD vadītāja Liene Cipule skaidroja, ka krājumos nepieciešami pretdrudža un pretsāpju medikamenti, pirmās palīdzības piederumi, marles, apdegumu putas un antihistamīna līdzekļi. Katram jārūpējas arī par recepšu zāļu rezervēm gadījumam, ja tās nav pieejamas aptiekās.
Jāiemācās veidot apriti – atjaunot ūdens un pārtikas rezerves, ievērojot derīguma termiņus,
Cipule norādīja. Atverot pēdējo paciņu – jāsarunā ar ģimenes ārstu izrakstīt nākamo.
Pēc augusta vētras iedzīvotāji iegādājās ģeneratorus un akumulatorus, savukārt Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons ieteica svētkos dāvināt lietas no 72 stundu somas satura. Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs uzsvēra, ka mājās nepieciešams izveidot trūkstošo lietu sarakstu.
Bērnu rīcības plāns un tikšanās vietas
Ģimenes lielāko daļu laika pavada atsevišķi, tāpēc bērniem nepieciešams savs rīcības plāns. VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis stāstīja, ka savam bērnam skaitāmpantiņa vietā iemācījis numuru viens, viens, divi. Liene Cipule ieteica bērniem mācīties stādināt NMPD mašīnas un vērsties pēc palīdzības pie mediķiem.
Ģimenēm iepriekš jāvienojas par plānu A, B un C sakaru pārrāvuma gadījumā. Bērnam jāzina, pie kuriem radiem vai draugiem doties un kur atrast drošu vietu, kur vecāki viņu varēs sameklēt pēc vairākām dienām.
Kaimiņu atbalsts un kopienas drošība
Ikdienas gaitās vistuvāk atrodas kaimiņi, kuru pazīšana var izšķirt situāciju krīzē. VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norādīja, ka atsevišķas pašvaldības apzina vientuļos seniorus un ievainojamākās grupas, kurām nav auto vai informācijas. Kopiena ir ļoti nozīmīgs atbalsts arī mūsu incidentos – kad ugunsgrēka laikā evakuējies, pieklauvē kaimiņam,
viņš pauda.
Zemessargs Valts Ernštreits piebilda, ka evakuācijas laikā izšķiroša nozīme ir ne tikai vietai, bet arī cilvēkam pretī.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādus medikamentus obligāti iekļaut mājas aptieciņā krīzes situācijai?
Mājas aptieciņā nepieciešams iekļaut pretdrudža un pretsāpju medikamentus, pirmās palīdzības piederumus, marles, apdegumu putas, antihistamīna līdzekļus un personīgo recepšu medikamentu rezerves vairākām dienām, regulāri atjaunojot to derīguma termiņus.
Kā rīkoties bērnam, ja krīzes brīdī nav sazvanāmi vecāki?
Bērnam iepriekš jāsagatavo plāns A, B un C, nosakot radus, draugus vai drošas vietas, kur doties, kā arī jāiemācās vērsties pēc palīdzības pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Kādi praktiski soļi palīdz sagatavoties elektrotīklu vai sakaru pārrāvumiem?
Eksperti iesaka izveidot 72 stundu somu ar pārtiku, ūdeni un skaidru naudu, regulāri atjaunot rezerves, iepazīties ar kaimiņiem, izpētīt 112 aplikāciju un ģimenē izmēģināt vienu dienu bez elektrības un telefoniem.
Keep reading