Arnoldo Burova (1915–2006) darbs Latvijas leļļu animācijā un teātrī veidoja nozari, radot vairāk nekā simts lelles un aptuveni 40 filmas, kas glabājas muzejā, vienlaikus ietekmējot leļļu mākslas attīstību starptautiskā mērogā, saskaņā ar kultūras arhīva datiem.
Dzīvesgaitas un leļļu teātra sākums
Sludinājums par Leļļu teātra vakanci radikāli mainīja Arnolda Burova dzīvi. Pēc tam, kad viņš veiksmīgi nokārtoja teātra pirmā direktora Jāņa Žīgura eksāmenu, izgatavojot butaforisku koka zobenu, viņu 1944. gadā pieņēma darbā par Latvijas PSR Valsts Leļļu teātra mākslinieku. Saskaņā ar vēsturiskajiem materiāliem, viņš kā dekorators, režisors vai abās jomās vienlaikus piedalījies vairāk nekā 50 izrāžu veidošanā.
Ievērību guva jau pirmā izrāde “Buratino piedzīvojumi”, kurā Burovs kopā ar draugu, skulptoru Albertu Terpilovski debitēja kā dekorators.
Starptautiskie panākumi un estrādes mūzika
Īpaši nozīmīgi bija panākumi Starptautiskajā leļļu teātra festivālā Varšavā 1962. gadā. Publika ar ovācijām uzņēma ārpus konkursa programmas izrādīto režisora un mākslinieka iestudējumu “Saslauku vecis”, kura mūziku bija komponējis Raimonds Pauls. Saskaņā ar muzeja ierakstiem, tā bija pirmā reize Padomju Savienībā, kad no leļļu teātra skatuves skanēja estrādes mūzika.
Izrāde ieguva festivāla galveno balvu, nesot autoram starptautisku atpazīstamību. Pēc šiem panākumiem pie Meistara vērsušies kolēģi no ārvalstīm, aicinot veidot iestudējumus arī ārpus Latvijas robežām.
Animācijas filmas un kultūrmantojums
Pirms 60 gadiem, 1966. gadā, Burovs izveidoja Latvijā pirmo leļļu filmu studiju un uzņēma pirmo latviešu animācijas filmu “Ki-ke-ri-gū”. Turpmākajos gadu desmitos tapa aptuveni 40 filmas, kuru vizuālo tēlu radīšanā piedalījās tādi mākslinieki kā Gunārs Bērziņš, Dace Rožlapa, Anna Nollendorfa un Ilze Kiršteina.
Muzeja krātuvēs šobrīd glabājas vairāk nekā simts lelles no tādām filmām kā “Umurkumurs” (1976), “Bimini” (1981), filmu cikla “Čapliniāna: Sapnis” (1983), “Pēdējā lapa” (1984), “Princese un puma” (1986), “Mana paradīze” (1989), kuru mākslinieks bija Gedimins Kotello. Tāpat apskatāmas lelles no filmām “Dullais Dauka” (1968), “Pasaka par vērdiņu” (1969), “Vanadziņš” (1978), ko veidoja mākslinieks Gunārs Cīlītis, kā arī citi darbi.
Did you know? Filma “Vanadziņš” (1978), kuras mākslinieks bija Gunārs Cīlītis, šobrīd ir atzīta par nacionālo vērtību un iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
Atzinība un mantojums
Par izciliem nopelniem un mūža ieguldījumu Latvijas leļļu kino mākslas un animācijas attīstībā Arnoldam Burovam 1995. gadā piešķīra V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Vairākas viņa animācijas filmas un pats režisors saņēmuši Lielā Kristapa balvu.
Burovs prata dzīves pieredzi un bērnības iespaidus ieaust savos tēlos, kuru nekustīgajām sejām dzīvību piešķīra izteiksmīgi vaibsti un acis. Viņa darbu mantojums joprojām ir pieejams pētniekiem un interesentiem muzeja lasītavā, kas strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai no 10.00 līdz 16.30.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kurš bija Arnolds Burovs?
Arnoldo Burovs (1915–2006) bija latviešu režisors, mākslinieks, scenāristu un Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs, kurš būtiski ietekmēja Latvijas Leļļu teātra māksliniecisko virzību.
Kura bija pirmā latviešu leļļu animācijas filma?
Pirmā latviešu leļļu animācijas filma bija “Ki-ke-ri-gū”, ko Burovs uzņēma 1966. gadā Latvijas pirmajā leļļu filmu studijā.
Kur atrodas Arnolda Burova veidotās lelles?
Muzeja krātuvēs šobrīd glabājas vairāk nekā simts lelles no leļļu teātra izrādēm un animācijas filmām, ko var apskatīt interesenti.
Iesaistieties un uzziniet vairāk
Vai vēlaties uzzināt vairāk par Latvijas animācijas vēsturi un leļļu teātra leģendām? Atstājiet komentāru zemāk vai apskatiet citas mūsu arhīva publikācijas par kultūras mantojumu.
Related reading