Latvijas Nacionālā teātris has opened its new season with a theatrical staging of Anšlavs Eglīša debut novel Līgavu mednieki (The Bride Hunters), a 1939 work originally serialized in the magazine Atpūta, according to reviews published in September. The production, adapted by Klāvs Mellis and directed without a unified stylistic approach, runs at the theatre from September 17 to November 22, with tickets priced between 21 and 45 euros, as reported in theatrical listings.
Theatrical Adaptations and Literary Background of Līgavu mednieki
Anšlavs Eglīšs first published Līgavu mednieki in 1939 in the magazine Atpūta, and the text has seen multiple editions following the restoration of Latvian independence, including a recent release by Jumava featuring the National Theatre production poster on the cover alongside an existing Zvaigznes ABC edition, according to critical sources. This current staging marks only the second time the narrative has been brought to a professional theatre stage. The sole previous theatrical attempt occurred in 1998 at the Liepājas teātrī under the direction of Nauris Klētnieks, though records of that production remain sparse beyond basic creative team and cast data in chronicles. Additionally, the story was adapted for Radioteātrī in 1990 or 1991, with that four-part radio version remaining freely accessible in the Lsm.lv archive, according to background reports.
Kā norādīts literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes rakstā portālā Literatura.lv, Eglīšs savulaik atteicās no ieceres veidot romāna ekranizāciju, jo, saniknots par filmu Vilkaču mantiniece, grāmatas autors sniedza Alvim Lapiņam kategorisku atteikumu. For the new stage version, dramatists Klāvs Mellis condensed the text’s slightly extended timeline. Mellis transformed Epalts’s epistolary courtship of Nikolīne into a chronicle-like sequence involving Surģenieks’s younger son Imants, nicknamed Imalīne, while marginalizing Imalīne’s secret order subplot to keep the focus on the three young men and their prospective brides. Mellis also altered certain character nicknames from Eglīša original text, changing Ķebelkājas to Ķebļakāju and count Deguns de Knibēns to grāfu Puņķi, while condensing Kurt Sprukulis, or Vanckaras, into an episodic figure who serves as a fateful betrayer in a debt-secret scene with consul Majors.
Staging, Choreography, and Performance Choices
Reviewers noted a nervous diligence during the September 10 performance, particularly in the first act, where actors concentrated heavily on tempo-rhythm and external character design rather than underlying relationships. Scenogrāfs Kristaps Kramiņš izveidojis ar skatuves ripu grozāmus Surģenieku nama interjerus, kas sašaurina kopējo spēles laukumu un kāršo ainas, kurās piedalās studentu korporācijas Kubezele biedri ar draudzenēm. Bibliotēkas skati asprātīgi atrisināti, ievietojot grāmatplauktus telefona būdiņā, un savrupnams izrādes beigās kļūst par simbolisku airu liellaivu, ar kuru Epalts dodas prom no Latvijas, liecina scenogrāfijas apraksti. Epalts un Ķurzēns pirmā parādīšanās uz skatuves notiek, izlienot no kanalizācijas lūkas ar Anšlava Eglīša portretu, ar autoru saistītas zīmes scenogrāfs iestrādājis arī interjerā.
Tērpi, kuru autore ir Berta Vilipsone-Ieleja, vispārīgi iezīmē attiecīgo laikmetu un atklāj vairākas tēlu rakstura iezīmes – piemēram, Ķurzēnam par garu un lielu veidots uzvalks pasvītro viņa neveiklību, tamborēta jaciņa ilustrē Dagnes aizraušanos ar laukiem, savukārt grezns kažoks atspoguļo Majora kundzes turību. Izrādes skatuvisko valodu lielā mērā veido Sintijas Skrabes iestudētā horeogrāfija, kas atklājas ne vien atsevišķās deju epizodēs, bet jau kopš paša sākuma, galvenajiem varoņiem ar sinhronu kustību palīdzību tiecoties iekarot Surģenieku mājokli, kā arī vēlāk, absurdi un pārspīlēti risinot tēva un dēla Surģenieku sarunu un liekot viņiem pārvietoties tieši pa grīdu.
Galvenajās lomās spēlē Raimonds Celms kā Visvaldis un Elza Rūta Jordāne kā Nikolīne, kas nerespektē formālas izkāpinājumu. Rūdolfs Sprukulis kā Mārtiņš Ķurzēns parāda labestīgu cilvēku, uzzinot, ka viņa izteiktās nievas apprecētajai sievai izkūst, jo viņa ir gaidībās. Matīss Kučinskis spēlē Epaltu, kura motīvi attiecībā uz Nikolīni paliek sarežģīti kopā ar Lauras Siliņas šplīnīgās Grizeldas un Igora Šelegovska Ati Dušela. Jana Ļisova atveido Dagni ar neveiksmīgu komismu, un Matīss Budovskis apspēlē mājskolotāju Cēzaru Šeturiņu, kamēr Agate Marija Bukša parādās kā Irisa Majore, un Egons Dombrovskis, Daiga Gaismiņa, Egils Melbārdis un Evija Krūze papildina vecāku paaudzi.
Did you know?
Anšlavs Eglīšs oriģināli publicēja Līgavu medniekus 1939. gadā žurnālā Atpūta, un šobrīd notiekošā izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī ir tikai otrais reizes, kad stāsts tika adaptēts profesionālā teātra skatuves.
Frequently Asked Questions
Where is Līgavu mednieki being performed?
The production is staged at Latvijas Nacionālā teātris, running from September 17 through November 22.
Who wrote the stage dramatization of Līgavu mednieki?
The stage version was written by Klāvs Mellis, adapting Anšlavs Eglīša 1939 debut novel.
How many times has the novel been adapted for professional theatre?
This is the second professional theatre adaptation, following a 1998 production at the Liepājas teātrī directed by Nauris Klētnieks.
Explore More Theatre Reviews
Keep reading